Ir...
Laiks nostāties uz savām kājām
Un laicīgi par savu dzīvi domāt,
Iet drošu ceļu, kas izmīdīts sen
Kam krāsas ir divas,
Tik pelēks un melns
To teica man Bargā kundze,
Kuras telpas bija aukstas,
Vējš pūta caur logiem,
Apputējušu grāmatu slogiem
Es izvēlēšos savu ceļu,
Un atradīšu citu eju.
Es gribu vēl klaigāt,
priecāties un smaidīt,
Nevis vien ilgstoši gaidīt,
Tāpēc nebūs man bail pamēģināt
Redzu, neko nezaudēšu,
Skatoties tavās acīs
Un tomēr, ja klaiņošu no mājas uz mājām,
Būšu nostājies uz savām kājām,
Tad izkrāsošu sev debesis pozitīvām krāsām,
Atgriezīšos un nostāšos soli jums priekšā.
/Cālītis - Lapsiņš/ |