 (www.feini.lv) |
| The Lovecat : Tavas puķes |
| Kamdēļ pie mana loga tavas daiļās puķes zied, Kas sirdi apsedz kā ar ērkšķiem klātu segu? Vai neredz' tu, ka saknes allaž metot dziļi dvēselē, Tu pārvērt kvēlās cerības par drumslās sabradātu ledu? Par godu kam, tavs lietus mūždien manās acīs līst? Tas manī laupa spēku rast vēl kādu cēlu jēgu dzīvei. Es nevēlos būt tas, kas tā kā sašķelts akmens plīst Kad zibens spēriens skar un tālos sapņus nodod brīvei. Pa slēgtu apli bēgot prom no sevīm vakariem un rītiem, Gribās jautāt kādam to, kas nepieder ne atbildēm, ne mītiem. Vai tiešām ir kas tāds, kas spētu dziedēt senās brūces, Ja tik ne tavu spārnu pieskāriens, kurš manai miesai trūcis? |
| (21.02.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |