 (www.feini.lv) |
| Lilya : Siseņu dziesma |
| Bez viņa nu ir kluss mans rīts - Nav saules; pelēks viss un miglā tīts. Bet siseņi vēl viņa vārdus sīc: "Nāc man līdzi. Nāc man, lūdzu, līdz!" Vēl maigi apšu lapas vējā trīc, Bet skaistais sabirzis kā ielas krīts. Un tikai vējā atmiņas vēl dīc: "Tavs pieskāriens man jaukāks ir kā zīds." Kā ar asmeni, kas ilgi trīts Nu pāršķelts viss, kas roku rokā pīts. Sen izsapņotais nu ir dubļos mīts - Mūsu laimi nonāvējis spīts. Bez viņa vēl aizvien būs kluss mans rīts, Bet saule aust - viss lēnām sāk kļūt glīts. Tik siseņi to nezina un klusi sīc: "Nāc man līdzi. Nāc man, lūdzu, līdz..." |
| (30.11.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |