 (www.feini.lv) |
| Titanija : Klejotāja |
| Tu biji klejotāja, māt, Tu biji ceļa puteklis grambā te vienā, te otrā soļi tavi bij tāli bez tuvuma izbeidzās klusumā biji te tu, tad vairs ne un es kliedzu, jo arī gribēju būt Tu biji klejotāja, māt, ne tavi ceļi minami, ne zināmi neizsakāmi sāpīgi bet zini, māt, es gribēju viņus iet ar tevi. gribēju raut akmeni no tavas krūts mest liktenim sejā un kliegt: „es esmu te”, un būt tu biji klejotāja, māt, es arī nedaudz biju, es tavus soļus iepazinu bet zini, māt, es gribēju viņus iet ar tevi. |
| (13.11.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |