katrs jūt citādāk
savādāk sargā
es iemīlu tā kā zeme mīl rozi
kā akmeņi - strautus
kā irbes mīl laukus
un tikai uz brīdi kad piestāju krastā
kur domas kā vālodzes mazgājas rasā
no visa kas bijis es uzceļu pili
kur paslēpties tonakt kad sarkanā gaisma degs visur
kur zaļoja glāsmaini sili
torīt kad ābeles saplauka ziedos
es mīlēju kādu kas staroja rietos
bet šonakt kad komētas apvāršņos klejo
ir sirdī kas īpašs un nepārejošs
tu ierakstīts dzejā
tu iestāstīts stāstos
vai būsi man līdzās
kad puteņi pārslos |