kā jums liekas?
Es zinu jūsu stāstu
Jūs dzīvojat kopā
Jau pārdesmit gadu
Jūsu mājas ir bēniņi
Ar spoguli vienu
Ar balodi vienu
Dzerat pienu no kannas
Un vakar gājāt pastaigā
Tu čukstēji viņai
Kaut ko skaistu
Kaut ko svarīgu
Par piekto gadalaiku laikam
Un zemiem griestiem
Virs galvas
Jūsu sapņi bija
Viens pret otru vērsti
Kā viņai patīk
Kad tu turi
Matus saspiedis dūrē
Kā viņai patīk
Kad tu elpo
Caur viņas skropstām
Caur viņas skropstām
Tu skatījies zvaigznēs
Ne jaut tajās kas augšā
Pie debesīm
Pakārtas nīkst
Un tā ik vakaru
Viņa izpīpē pusi
No viņa mīlestības paciņas
Jūs negājāt mājās
Jūs palikāt zāle
Un līdz pusei ūdenī |