 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Laime nemēdz būt skaļa |
| laime nemēdz būt skaļa tā neraušas klēpī un nepieradina sevi pie ādas un arī raudāt tā neprot par lapkriti ieliņās šaurās kur vienīgā gaisma ir acīm tāpēc ziņas paliek nenosūtītas vārdi neplūst pār lūpām un miermīlošs klusums joprojām sadala mūs abus uz pusēm kaut kur autobusa tālākajā stūrī divi bezbiļetnieki lielās ar savu dzeju aiz loga mirkšķina lietus kā pirmatnīgs kramplauzis un domās satiekas nejauši garām gājuši ļaužu stāvi piedod, ka mana laime joprojām ir parasta diena bez vēja un man pietrūkst jāņtārpiņu, ko sabērt tavās nosalušajās plaukstās es vienkārši nezinu, vai tiešām tev salst vai tikai smejies par muļķīgu sapni nepārejami iemīlēties |
| (05.09.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |