 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : ir mazliet kā vakar |
| ir mazliet kā vakar, vēl nesnieg, bet lietus - tas lietus kā izrauts no tūkstoš un viena stāsta, no lappuses stūra, kurā sīks zaglēns princesei zaga vēl karstu izlieto laimi, un rozes novīta neizplaukušas tad arī tā lija, lāses krita apkaklēs, frakās un kleitās, gauja pārplūda divreiz, zvaigznes izplūda lielas un greizas, un tas tikai tāpēc, ka viņam pietika drosmes vien svešai laimei - savējo nedrīkst lietot, kāds teica, tā iznīkt var līdzīgi nātrei starp mūra bezjūtu sienām kādā peļķē izģērbjas mīlestība, vēl trausla, vēl mazliet tā līdzīga baleta dīvai, vēl nezina, kā sevi lietot un tomēr prot atdzimt ik čaulu, kad kādam ienācis prātā mīlēt līst, saule iekūņojusies miglā un gaida, kad cilvēks kļūs cilvēks un atvērsies savā drosmē būt līdzās silts plaukstas nospiedums plaukstā un piepildītos ik mirklis |
| (04.09.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |