 (www.feini.lv) |
| janis ~ 0 : ...seja... |
| Mana seja, plastilīna feja, kā lokans tārps , lien augšā mastā. Tur iespiežas tā savā tukšumā, un ātri raušas krastmalā. Sausām kājām staigā tā, uzplēš zemi – riebīgā. Tai bieži stāsta, viņu glāsta, mīcās mīļā tā, pie katra stāsta, ieņem pareizības formu, -nedaudz māca. Tā svaigi sviesta ir ik bridi, Un masas nesta triecas tā, pret mūra raupjo sienu, Un Miera pilno Dievu… Ar veikliem pirkstiem veidotā, šī, varbūt smieklīgā, mana seja mainīgā… |
| (24.08.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |