 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Jūras vējš |
| Jūras vējš ar mēlēm zilgansarkanām gar krastu laizās, Smiltis saskalojis lauvas skulptūrā un tagad bēšiem zobiem smīn; Svari, iepriekš, kas vēl ierūsējuši bez smaržu eļļām, Šodien šūpojas, kā tirgus birka, banāls acīmredzams vīd. Viļņos vējš, tas iemīlējies jūrā, katrā kabeļtauvā, Glāsta, skūpsta, arī salkans, stumj un beidzot taču grūž. Jūra atbild tam ar viļņu ārijām, jo priekšrakstos tā rakstīts, Vējš par priekšrakstiem zin' daudz, jo ilgs tam mūžs. Kaut kur tālumā aiz alegorijām peld divi laivā, Kas par mazu. Tāpēc tuvu tie un atkal Einšteinam ir spēks; Daugavā, kas šņores galā ietek tajā pašā vēju jūrā, Sams kāds garlaikots tik meklē spiningu, jo kādreiz nocopēts. Lietus tercas laivā vēlas elpot tikai viņas ādu, Citur nesmidzina - arī debess viedoklis ir skaidri definēts; Saule akordos pa mīļās matu cirtām spēlē Šopēnu jo trauslu - Atpazina noktirni ar numur trīs, viņš vēlas izkāpt - uzvarēts. Daugava gar sulu zaļiem krastiem lolo mīļos divus, Naktī kailus rotaļās, bet dienā - laivā, dabas karuseļu varā; Parīt vējš elš prom uz Skandināvu vientuļajiem krastiem, Jūra gaida orkānu, bet tas nāks rudens parādību karā. ... Tālās dienās Skandināvijā, kā aizmirstoties, vējiņš klintis mežonīgi pūš, Salīgs gan - jo Baltijā tam nepiepildīts kāda sveša skandināva mūžs. |
| (16.08.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |