 (www.feini.lv) |
| Anete Bee : Piekļaujies dzīvībai! |
| Starp Marokas banānu mizām un konservu bundžām no Rīgas, aiz sarkanā polietilēna maisiņa, šorīt uzziedēja brīnumpuķe. Vakarā to samiegojies melnais stārķis skatīties nāks, bet baltais tīģeris būs ciemos rīt. Tu, Cilvēk, kad no rīta nevērīgi uz darbu dosies, nesamīdi skudru karavānu, kas to skatīties ies! Ieklausies, ko cīrulis teiks! Sadzirdi, ko Tev debesis čukstēs! Un seko skudru takai! Tā vedīs Tevi prom no pilsētas, cauri garai smaržojošai zālei! Pa kājām gan pīsies arī kāda tukša pudele vai maisiņš, un šoreiz neļaus izlikties tos neredzam! Tevi sveiks zvēru tramīgie soļi un puķu reibinošās smaržas, bet ar skatienu pavadīs ar skābais lietus. Ja uz brīdi pieklusināsi savas domas, dzirdēsi kokus lūdzam, lai tiem galvas nenocērt. Ja nebaidīsies iet vēl tālāk, redzēsi pļavas smokam zem atkritumu segas. Kaut kur tālumā kliedz stārķu māte, kas meklē pazudušos bērnus no izpostītās ligzdas. Un visa pasaule pievienojas sāpīgā kliedzienā. Cilvēk, kā tik gudrs esot, Tu vari būt tik akls? Kā Tu vari būt tik vājš, ka pacel nesaudzīgu roku pret pasauli? Zini-nelīst tik postoši lieti pār zemi, lai Tevi aizskalotu. Saule nededzina tik bargi, lai Tevi pārvērstu pelnos. Nesnieg balti sniegi Spānijā un nekūst ledus abos polos, lai Tevi biedētu. Un nesiro tik bargi vēji prieka pēc. Pasaulei vienkārši sāp. Sāp atmosfērai, sāp hidrosfērai. Un lācim ziemā nenāk miegs, un ābeles novembrī pumpuro. Sāp zemei līdz pašam kodolam. Tā izlaupīta tiek, pretī neko nedodot. Aizej, Cilvēk līdz brīnumpuķei! Apskauj balto tīģeri, apskauj melno stārķi! Tu redzēsi, cik mēs patiesībā esam līdzīgi. Tās pašas alkas dzīvot skatienā jaušamas. Atzīsties mīlestībā šai planētai – tā Tev noteikti atbildēs. Ja raudzīsies pasaulē mirdzošām, mīlošām acīm, Tu redzēsi brīnumainas krāsas un neticamas formas. Apbrīnojamu spēku apvienojumā ar aizkustinošu maigumu. Tu piekļausies dzīvībai! |
| (28.06.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |