 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : tu biji mākslīga jau no paša sākuma... |
| tu biji mākslīga jau no paša sākuma krāsaini izmālēta kā lielveikala tukšums tavi mākslīgie spārni reiz eksplodēja nu tevi sauc par kritušo eņģeli es biju īsts jau no paša sākuma baltiem spārniem kā piemineklis naivumam tie pasaules smagumu neizturēja nu es esmu tava kopija vienīgi satikties jau no paša sākuma šajā realitātē mēs nemācējām kā allaž es aizgāju garām tev kā allaž tev pietrūka kaut kā vēl deviņdesmitajos katrs savā stropiņā lidinājāmies kā bites bez rūpju plaisām dvēselēs bet ceļš noslēdzās nekurienē tava elpa caur vampīru pārpildītām ielām dvako prastāko cigarešu aromātu vecene trakā joprojām līvu laukumā griežas un brālīši ļurbas spēlē akordeonu šeit pie manis ir lauki nezinu ko tev sacīt jau simtiem gadu mokos tev vēstuli rakstīt kur teikts ka klusums mūs vieno jā protams arī mīlestība ko neiemāca nevienā skolā tā mīla kas vēl pumpurā simt gadu stāvējusi un mēs smiesimies pie sveces kas izraudās sāpes mūsu vietā jo būsim satikušies tālu aiz vampīru debesīm |
| (14.06.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |