 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : laika bezmiegā |
| uz pirkstgaliem staigāšu dzīvi lai nedzird neviens, lai nejūt lai sarēto plaukstas zem jūnija saules un spārēm virs jūlija nesāp neprasi pārnākt es tikai kā gaisma reiz modīšos balta un tikai kā gaisma būs laime šodien vien sienāži sīki un spalgi spēlējas čīkstošā zālē (naktī tur ierietēs mēness kā meklēdams smilšu kasti un rotāsies nākamības ar pagātnes ēnu spalvām) piekliegšu vasarai ausis ar smiekliem tiem pašiem, kas dvēseli maksā tiem smiekliem, kas nesaprot dzīvi un izlikšos runājam prieku tāpat neviens nedzirdēs pirkstgalu soļus tik labi, ka staigāju čukstus viņš neuzzinās, cik ļoti un vēl mazliet pārāk sadegot saulei salst |
| (05.06.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |