 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : No malas |
| Ja sevi prastu es no malas ieraudzīt, Uz savu dzīvi tad es pavērtos no augšas. To mēģinot, kā lauku ceļu saskatīt Un sevi tur, kā sīku radību kas laužas Caur šķēršļiem, kurus būtu viegli saredzēt. Ja sevi prastu es no malas ieraudzīt, Tad taptu redzams viss, kas manā dzīvē bijis, Kas pašlaik notiek un ko turpmāk sagaidīt, Cik uzvaru vai nāves briesmu secen gājis, Cik muļķību ir patiesībā izdarīts. Ja sevi prastu es no malas ieraudzīt, Pie katrām krustcelēm es zinātu kurp doties, Jo īsto gaismu vienmēr spētu pamanīt. Tai sekotu, ne nieka mirkli nešauboties Un nākotne tad nespētu vairs nobaidīt. Diemžēl, no malas sevi spēšu ieraudzīt, Vien tad, kad dzīve uz šīs zemes būs jau galā, Kad nevarēšu es neko vairs izmainīt, Bet viss ko radīju būs nolikts ceļa malā, Lai laiks, kā pelnus varētu to izkaisīt. |
| (07.05.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |