 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Diena gulgo. Sevi neatspulgo. |
| arī vējam skurstenī kāpjot sāp un vijolītei, kas skrandaini plīvo pēc tikko kusuša sniega un cilvēkam mazliet bet nedrīkst teikt skaļi par dzeloņdrātīm, kas saskrāpē putnu sejas nedrīkst kliegt lietū palodžu aukstus vārdus vai drebošā rūtī iezīmēt stirnas acis viņi nesapratīs pārpratīs viņi nepazīst vientulību izmetu matadatas un mēnešiem krātās domas izmetu nospiedošo un visu, kam aukstas saknes un vēl mazliet izmetu sevi tā pieklājas maziņiem smiekliem asarām vieglām tikai lai nepamana lai nesajūt viņi ārpus sevis es būšu tikai pa jokam |
| (28.04.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |