Kāds tukšums un gruzdošas saknes,
Grauž dvēselē dēstītos asnus,
Aiz bēdām tie noplauk un dzeltē,
Nav jēgas ne meklēt, ne veldzēt.
Kad sāpe, kas gulst vien uz pleciem
Ir jātiek tev galā , mēdz sacīt
Un dari, lai prieks tavās acīs
Ir piemērs par labo, kas darīts. |