 (www.feini.lv) |
| Ēriks Bāris : Nakts pastaiga vecpilsētā |
| neskaitāmu skatlogu atspulgos nesteidzīgi atstājam sevi, lai senatnes elpas dvašai lēnai atgādinātu kaut cik ar latviešu manierēm par sevi. dobji skan soļi vecpilsētā, kur spītīgi klusējošs bruģakmens pret papēžiem meklē vārdus. vēl ilgi soļu klaudzoņa atbalsojas mansardu stiklos, kur putekļainās pažobelēs baloži pelēkos pulciņos vēl sapņus krāj lietus lāsēs ņirb neona gaismas un vientuļš kļūst Vecrīgas iesirmais bruģis, bet vējrādis pils torņa spicē griež čigānu vējam ceļu kā smilga sauju atmiņas. Doma laukums tumsā lepni izdejo gaismēnu dejas ap klusām naktstauriņu dziesmām uz diženo namu aprisēm, kur vecā Doma pulksteņrāži mūsu soļus skaita pa šaurajām līkloču ieliņām gar stāvo mūru sienām spocīgi izlocās ēnas, klusums bez apstājas krīt no kārniņu jumtu korēm kur plīvurpūces steidz ligzdas vīt, no palodzēm ar eņģeļtauru podiem kas smaržu gūstā mūs grib pīt spocīgi, bet... tā sacīt, par to es domāšu rīt klusums bez apstājas krīt tā spiezdams mūs vienam otru pamanīt |
| (21.03.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |