Rudens rugāju maigi durstīts,
gliemezis lēni uz priekšu lien:
"Draugs baltsvārci, kur tu posies?
Neredzi? Ziema jau brien!"
Stārķis, norijis pēdējo krupi,
klabina, vienkāji mierinot:
"Ne jau uz mūžu laižos,
mums vajag tik pārziemot..."
...līdz kādudien pārlidos putni,-
svešas skaņas mazuļi dvesīs,
un mācīsies atpazīt tos,
kas savu māju,
kā senāk,
uz muguras nesīs... |