 (www.feini.lv) |
| Ēriks Bāris : Rīta dziesma iedomu dārzā |
| Pret tavu acu skatu es apmaiņā izkratu sirdi No vakardienas spīta, un miglā tīta rītdienas mīta Un nejautā man, vai gribu es Tevi, vai dzirdi? Šī rīta dziesma par tevi ir sen jau kā uzrakstīta Vēl vakar manā iedomu dārzā tu plūci ķiršus kautri Un kvēlā ugunskurā dedzināji izplaukušo vasaru Dziedot rīta dziesmu par tevi man palika jautri Balodis un pūce. Vien šķipsna asaru Baltās sila purenes, tavos matos sapinušās tvīkst No tām kā sāļas asaras, vien rasas piles krīt Tāpat kā toreiz, dāvāt man gaišzilās debesis drīkst Aiz kurām burvju pasakas un noslēpumi mīt Kā raibi taureņi, atnāk sapņi saules pielietā pļavā Smilgu skarās, kā nebēdnīgs sienāzis jūtos aizvien Koru kari... nē, putnu bari, kas zaros sēž vientuļā kļavā Uzspurdz gaisā, kur mākoņi baltas mežģīnes sien Kautrīgas domas klīst pa iedomu dārza koptajām ejām Šodien man acis aizvējā, bet raudāt nevajag Tur tikai dažiem tikties ļauts ar rožu ērkšķu fejām Bet sirdi nepiesien, jo kādam varbūt tomēr vajag |
| (14.02.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |