 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Blakus |
| Vai mēs vēl satiksimies pamestajās trepēs, Kur pakšos zaļos sikspārnīcas korī šalc? Tu toreiz skropstām plēnot mani dzesināji - Par strauju mēs, nav mūsējiem tā mīlēt ļauts! Starp ķieģeļiem mēs spraudām mīlestības savas, Ar krūmu zariņiem tās stūmām dziļāk prom, Un zvērējām zem zvaigžņu durtā jumta, Kāds nedienis tās atradīs - lai pielaiko! Caur vecām caurulēm mēs smējāmies par Gēti, Ar jāņtārpiņiem kopā bijāmies no nakts. Tie pastāstīja mums, kas viņiem netīk, Diemžēl mēs solījām par to vairs nerunāt... ... Vai mēs vēl satiksimies pamestajās trepēs, Kur pakšos, iespējams, vēl sikspārnīcas šalc? Es esmu izstiepies jau cauri jumtam, Jau toreiz dvesi man, ka esmu pārāk straujš... |
| (09.02.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |