Ir dzīvē šajā katram sava spēle
Un katram savs ir ejams mūža ceļš,
Kaut brīžiem šķiet, kam lokanāka mēle,
Tam arī tuvāk stāvēs zelta teļš...
Bet katrai spēlei kādreiz pienāk beigas.
Ne visiem tajās revanšēties lemts.
Kāds ātri krīt, cits uzvinnē bez steigas
Un galu galā viss tiek gaismā celts.
Tad zināms taps, cik reižu katrs krāpies.
Cik reižu citiem spieķos nūju grūsts.
Kurš pretī varai pāri kauliem rāpies.
Kas katram palicis vēl neapgūts... |