 (www.feini.lv) |
| Mārīte Bērziņa - Rozīte : Mūžam tava. |
| Savā zemē man dārgs ik bērzs, ne svešu zemju palmas, tik netaisnība asi cērt, ka savā zemē plosās lauvas. Kāds nezvērs atņem ticību, caur neziņu un bailēm, mums jāizlūdz vēl svētību, lai pretotos šīm spīlēm. Kad dvēselē ir zudis miers, no cilvēka tiek prasīts viss, mums jāsargā ik brīdi tas, kas dārgs šeit vēl ir palicis. Tās tīrā daba, meži, cilvēki, kam līdzīgu nav it nekur, tās augstās, mīļās debesis, kas gara spēku stingri tur. Šeit savu dzimto sētu kopsim, no nezālēm to ravēsim, to svešiem skatīt neļausim, uz augšu vērties varēsim. Tik varam sapni piepildīt, cik savu Latviju mīlam, ko mācām ikdienā saskatīt, saviem krietnajiem bērniem, vīriem. Šī zeme būs mūžam tava, tik veiksme, svētība jāpiebur, šī zeme būs mūžam tava, kamēr māte krāsnī uguni kurs... |
| (30.12.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |