 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Medus kvass |
| Mandarīna kungs pie galda aizdomīgs strebj tēju, Kaķiko ap viņa tuklām kājām rudi skaidu trin; Oliņš, kas no Boliņ’ dzimtas, sen jau jādzen lejup, Jālauž kājas, vai nu kāpnes, vai nu mūris jāgrauj šim. Mandarīns: - “Mārie rutki atkal veci, rūgti - oļa vaina, Arī daiļrunība kruncim regulārajam ir prom, Sagleznošu zīdus krāšņus, kuros viņu saiņot, Aizrakšu līdz pusei, visiem lai par biedu dzīvi trūn.” ... Gadu loki savilkuši daudzas laika cilpas, Mandarīns kā svētelelis, velk Oliņu no bedres prom. Trūnis pateicībā klanās, laimīgs rokas skūpsta, Nepazīst vairs ļaunā dara vaigu - kādreiz ienīsto. … Lapsa Krūmiņš pažobelēs vaņģo mauku lijas, Plakankrūtīte ar tauku bumbām slinki uzdzīvo - Mandarīns pie spoguļa tik laiko jaunas siksnas, Oliņš augstākminētajiem daiļus memuārus dod. Oliņš sēž uz Mandarīna celta jauna mūra, Spalvas kāta vietā dāvanā ir moderns tipogrāfs, Rupors piesiets kaklā, līdzās nemanāmai cilpai, Ēdiens kredītā, pret vakaru gandrīz būs nomaksāts. Mandarīna kungs uz pēļiem vakaros ar lūgsnu Klanās Mamonam uz visām četrām debess pusēm nasks, Pateicās par to, ka Olim iedzimtajā čaulā Īsa atmiņa uz sejām, darbiem. Ak šis medus kvass! ... Oliņš ir laimīgs par to, ka var paņemt, Oliņš ir laimīgs par to, ka šim dod; Olis ir Olis no Boliņu dzimtas, Nesaprot pats, ko viņš rod... |
| (29.12.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |