X


Feini!
(www.feini.lv)
liu : Dzīvniekmīļi
- Cik viņu ir daudz! Nogaliniet tos visus! Nogaliniet tos kaķus!
Tantiņa, uz lieveņa stāvēdama, ķērās pie slotas, lai aizgaiņātu savu vecuma plānprātību. Nomierinājusies viņa atgulstas uz dīvāna un noglauda savu slimo kaķi.

- Es mīlu dzīvniekus, - viņš teica meitenei ar kucēnu uz rokām.
Kucēns bija atslēga, kas palīdzēja bērniem atvērties. Abi sacentās par to, kuru no viņiem suns mīlēs vairāk.
- Kad atbraukšu pēc desmit gadiem, iekodīs kājā, - viņš teica.
"Tu neatbrauksi pēc desmit gadiem, tam jānotiek ir ātrāk," viņa nodomāja.

- Vai nu es vai kaķis, - viņš noteica un izvilka no skapja guļammaisu. - Kur divi, tur trešais ir lieks.
- Bet mēs neesam divi! - meitene iebilda. - Viņa ir daļa no manis - tikpat mīļa un naiva, tikpat izmisusi bļauj vienatnē, tikpat prasīga pēc mīļuma, bet nekad ar to nepiepildāma.
- Tad noņem viņu no mana spilvena! - viņš attrauca. - Es negulēšu tur, kur kaķis liek savu dibenu!
(21.11.2011)
DRUKĀT
Atpakaļ uz darbu