Atvainojiet, ka tik skumji un drūmi, bet tāda mēdz būt dzīve!
Skumji kliedz dzērves debesīs -
Tās doties tālumā sauc dienvidi.
Dzestri, bargi pūš ziemeļvējš -
Drīz tas ziemu atnesīs.
Koku lapas norauj vējš,
Aiznes pašā grāvmalē.
Ziemā tās pārklās sniegs,
Pavasarī - saule atkausēs.
Ja tev kāds pliķi sejā cērt -
Ieplēš dziļu brūci dvēselē.
Varbūt cits kāds pasaudzēs,
Varbūt tev sirdī dunci trieks,
Varbūt līdz nāvei piebeigs,
Bet varbūt, ja būsi stiprs,
Dievam pateicoties -
paliksi tu dzīvs.
Tātad - izdzīvosi,
Bet tava sirds
vēl degs
kā tikko mesta
ugunī... |