Tā aiziet debesis
Pāri titāna priedēm
Kā noskrandis, liesmojošs sniegs
Un nepabeigts vēstījums tiem,
Kas gribēja lidot,
Bet sadega saulei lecot.
Tā aiziet
Rožainie palagi,
Notriepti dubļiem
Un dvēselēm,
Zibeņu mēlēm laizīti,
Klusuma skūpstīti.
Tā aiziet debesis
Aizpasaules cēlumā
Stingušiem vaibstiem,
Bez vaidiem,
Bez atvadu lūgsnām. |