 (www.feini.lv) |
| Anete.S. : Apslēptās |
| Nav grūti maldināt citus.. Bet sevi? Citiem likt domāt citādāk ir vienkāršāk- Vistīrākā bērnu spēle. Ārēji domas mainīt viegli.. Iekšēji?- gandrīz neiespējami. Ja vien nav patiesas. Tu jautāsi- Mīlestība? Pasmiešos.. Nē! bet naids? Tas gan! Kad teici, ka mīli, Es atbildēju, ka nīstu. Kad jautāji- draudzība? Ne, pat tās vairs nav atlicis! Vai spēlējies ar manām jūtām? Tu teici- nē.. Bet es gan tagad labprāt, ar lielāko prieku.. Ja kāds jautātu- jūtas ir abpusējas? Pirms kāda laika es teiktu, jā.. Bet tagad?- nē! Jo tagad tu mīli, bet es nīstu. Tu jautā- asaras? Tādu bija daudz.. un ir vēl tagad klusās naktīs. Simpātijas? Patika? Tādu vēl ir- diemžēl.. Ciešanas un sāpes? Tādu ir šodien, tagad un noteikti būs arī rītdien. Atklātība? No manis to tagad negaidi! Pat neceri uz to. Jā, varbūt esmu pesimiste.. Bet kas par to? Paskaties labāk no malas uz sevi! Patiesība ir tāda, ka joprojām mīlu, Bet tev to neuzzināt no jauna. Noliedzu, nespēju atzīties, jo sirds sāpēs kliedz. Ārēji to apslēpt viegli, Jo tam visam pāri naids. Nevar izteikt to visu- tik daudz sakāmā, bet tajā pašā laikā trūkst vārdu, Veids, kā to pateikt.. Tāpēc klusēju vakar, šodien. Un klusēšu arī rīt. Kad mūsu ceļi šķīrās tad nācās nožēlot.. Nožēlot par nepateikto. Ja apzinies un patiesi saproti, ko vēlies un jūti, Tad labāk ir visu pateikt un tikt uzklausītam, sadzirdētam.. Kaut arī vieta un laiks nav piemērotākie. Kāda ir patiesība? Tagad katrs ejam savu ceļu. un mana iespēja ir pagājusi, Zaudēta. Otras nebūs! Un tāpat ir ar tavu. Mūsu.. Paliek tikai jūtas, kas sāpina, un atmiņas. |
| (30.10.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |