 (www.feini.lv) |
| Anete.S. : Viņi bija.. |
| Viņi bija.. Viņiem bija daudz- Skaisti mirkļi kopā, Smaids, ko dāvāja, Skatieni, kas reibināja un lika acīm iemirdzēties spožāk. Viņiem bija tik daudz, Viņi bija viens otram, Viņš dāvāja viņai burvīgus brīžus- Elpu aizraujošu vasaru, Kuras siltumā dzima Viņu sapņa burvība. Zvaigznes, kas spoži mirdz pie debesīm- Viņi abi tajās lūkojās siltās vasaras naktīs, Dāvājot viens otram siltumu, Maigus pieskārienus, Apskāvienus. Vienmēr savijās Viņu pirksti, Trīsas un siltums pārņēma ķermeņus- Bija tik labi, Kā sapnī, no kura negribas pamosties. Viņi abi izdzīvoja un baudīja šo sapni, ko dāvāja viens otram- Tajā mirklī tā bija Viņu dzīve. Viņi juta, patiesi juta- bez meliem un slēptām sāpēm. Bija mīlestība. Vai varbūt tikai iemīlēšanas? Nav svarīgi! Bet Viņš to visu atņēma gan sev, gan Viņai. Vai varbūt tomēr Viņa? Viņi nezin.. Viņi bija, bet vairs nav- Nepieder viens otram.. Tagad ir tikai vēsi skatieni, Kas nāk no sejām, kas liekas akmens pārņemtas, Jo nav vairs tās smaida burvības, Pieskārienu un jūtu, kas lika elpai aizrauties un sirdij straujāk pukstēt. Vienkārši nav.. Bet reiz viņi bija.. |
| (27.10.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |