 (www.feini.lv) |
| Aizeks Inaks : Laiks ir atslēga. |
| Kā kvēlojošas ogles tavas acis, nakts ceļa tekas izgaismotas, kas plēstin plēš vai pušu krūmu sabiezētos tumsas valgus. Rādi ceļu savu, svešiniece, lai tieku svabads es no visa nešķīstā, kas putekļainā ceļā ejot savākts. Ceļa tekas galā lieli, spoži vārti, aizšauti ar trejām ugunīgām bultām, trejdeviņām zeltā kaltām atslēgām ar kristālskaidru saules gaismā izstarotu aci. Kā lai tieku iekšā, svešiniece, tai zemē svētajā, kur kodes nav un metāls nerūs, dzīve bez asarām, nedz ļaunu darbu pilnu grēku pilnu dzīvju? Laiks ir tā atslēgta, kas laiž tevi iekšā, tavs prāts, ceļā gūtais, apmātais. Tie zelta vārti tev vērsies ar skaļu dārdu, kas dzirdams uz zemes simtiem kilometru tālu, ar skaļu tauri uzmodinādams enģeļus debesīs, pat vissīkākos zemes kukaiņus... Tava atslēga - laiks, kas dzīves takai ejot augs kā puķe aug, kad saules apspīdēta. |
| (17.08.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |