Gaišs logs ir tavās krūtīs...
Tev lieli mērķi sprausti,
Bet priekšā ērkšķu žogs.
Ir veltīgi to raustīt,
Kad sirds pēc veldzes smok...
Jel, nomierinies, jūti
Un nedomā neko –
Gaišs logs ir tavās krūtīs,
Ko drosme izgaismo...
Tu vērsies logā šajā,
Kas arvien platāks taps,
Un maldu ērkšķi tajā
Būs pieredze ne kaps. |