 (www.feini.lv) |
| Kabacis Latvijas : Vladimirs |
| Kādā mazā ciematā dzīvoja Vladimirs, viņš bija populārs ar saviem gardajiem plāceņiem, tajos slēpās kāds noslēpums, ko katrs ciema iedzīvotājs vēlējās uzzināt, kādu dienu pie viņa ieradās kāds ķeizars un gribēja no Vladimira nopirkt šo plāceņu recepti, bet nekādi nevarēja pielauzt veco sirmgalvi, un pie piezīmēm, par viņa drīzo aiziešanu, viņš nievājoši atcirta : " Maniem plāceņiem ir maģiska iedarbība, kungs, ja es miršu, tikai pār manu līķi, un arī tad, kad visā pasaulē mīkla izbeigsies, iedomājies, VISĀ PASAULĒ, IEDOMĀJIES, VISĀ PASAULĒ, HĀ-HĀ-HĀ, VISĀ, NEVIS KĀDĀ DAĻĀ, BET VISĀ, VISĀ PASAULĒ!!!" viņš izkliedza šos vārdus vienā elpas vilcienā, ķeizars rūpīgi apdomāja dzirdēto un bez domāšanas atcirta, ka to viņš paveiks... Vladimirs kā kokgriešanas skolas absolvents labi saprata mūsdienu biznesa pamatus, viņš piedāvāja ķeizaram slēgt derības, ķeizars bija ar mieru, viņš teica: "Ja Tu, vecais zaudēsi, un es būšu parūpējies, lai visā pasaulē nebūtu ne drupača.... bet, " viņu pārtrauca Vladimirs, " Kungs, no mīklas atvienotie gabaliņi, vai sīkākas vienības nav drupačas." ... Pēc pusminūtes ķeizars iestarpināja, "Labi!, sarunā... bet, atkal pārtrauca zemnieks, "bet jūs neteicāt, kas man būs, ja zaudēsiet derībās, un arī, ko jūs gribat saņemt, ja, nu, derībās uzvarēsiet, kaut gan par to stipri šaubos. " Ķeizars mirkli apdomājies teica: "Ja es uzvarēšu derībās, tad Tu man atdosi savu plāceņa recepti par labu samaksu, un es vēl Tev maksāšu honorāru, ja recepti pārrakstīsi dzejolī, bet, ja es zaudēšu, tad Tu varēsi ņemt visu manu mantu" Abi vīri sarokojās un izpildīja asins zvērestu, lai līgumu noslēgtu. Vladimirs iegrima savā bezrūpju dzīvē, cepa un pārdeva plāceņus ar jaunu garšu izvēlni. PARALĒLI TAM: Ķeizars apjucis staigāja šurpu turpu pa savu guļamistabu, bija atlikušas tik kādas septiņas dienas un sešas stundas, divdesmit četras sekundes līdz realizācijas termiņam. Viņš nebija ne pusi nosacījumu izpildījis no līgumā noteiktajiem. Viņš bija padzirdējis par kādu šamani kamieli, kas spēj pieburt tuksneša kaktusus piemājas dārzos un laimi ,ķeizars posās ceļā, kamielis dzīvoja tieši tuksneša centrā, visur apkārt lidoja maitu lijas, un saule spīdēja ar melniem stariem dedzinot ārā acis, kamieļa pili apsargāja divpadsmit bruņurupuču gaļēdāji, kuri rēja kā traki suņi. Ķeizars pēc divām dienām bija klāt pie kamieļa kabineta. - Nāciet iekšā, dobā balsī kamielis aicināja ķeizaru. "Vai vari pieburt man laimi, " ķeizars ķērās uzreiz pie lietas. - NĒ, NĒ, NĒ, esmu aizņemts, vai nedzirdējāt, ka es teicu, LASIES KAKTUSOS, KA TIEC?! ķeizars nesaprata, ko teikt, viņš mēģināja citādāk, "Ak, Dižais, cildenais un visuvarenais burvi, vai palīdzēt man proti? " ķeizars bija lasījis kādā avīzē "kā piespiest kamieļa izcelsmes burvjus palīdzēt, lai piebur jums laimi" agrāk tas likās gaužām nebūtiski, un pie sevis viņš tagad pateicās par to "Yes" pie sevis nodomāja. Bet laime ilgi nebija. Pēc ķeizara iekšējā monologa, kamielis teica - Es nevaru palīdzēt, man ir līgums noslēgts ar Vladimiru, un to nosacījums ir tāds, ja nepalīdzēšu, lai kāds jebkad, mūžu mūžos iegūtu viņa recepti, es iegūšu viņa meistarību to ēšanā, pareizi un kulturāli ar dakšiņu un nazīti, mums kamieļiem ir ar to problēma... Ziniet" Kopš tā laika, netika manīts ķeizars... AIZKADRĀ: Redzamas durvis no mājas iekšpuses, ienāk kamielis, novilcis nost tērpu, atsedzot Vladimiru. |
| (09.07.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |