Ielēkt savu sapņu dzelmē,
Atvaros un krācēs zust.
Šajā ikdienības svelmē
Nespēju tos mirstam just.
Paņemt vienu laika sprīdi,
Bezgalīgu stiept un vīt –
Tu pret mani cēla spīdi,
Mani sapņi tevī mīt.
Vēja sauciens ceļā tālā
Visus sapņus aizraus līdz.
Kur gan dēsies, nereālā,
Nobeigšos ja ieslodzīts? |