 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Bedres un grumbuļi |
| Laikam īpaša zeme šī. Visam noticēt ļauts. Vienas bedres un grumbuļi, Apkārt brīnumu lauks. Līdz pat saknei, šķiet nocirsti, Tomēr negāžas, nē. Paši it kā jau miruši, Lai gan acis vēl kvēl. Ceļiniekiem tie līdzīgi, Tumsā, sapņos kas iet. Visas bedres un grumbuļi, Tā kā puķes šiem zied. Tie no kliedzieniem neviebjas, Šķiet te pieņemts ir tā. Ja viens solīti pakāpjas, Otrs krīt dibenā. Ielās gludās, kā arumi, Kas tik atrodams nav. Tikai bedres un grumbuļi, Prātos kokteiļus jauc. Un caur pieri mēs skatāmies, Acīm nogurušām. Cerībā, ka kāds pakāpsies, Citus nenogrūzdams... |
| (06.06.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |