 (www.feini.lv) |
| Ģedimins : Lūdzu, saproti mani |
| Heart, we will forget her! You and I, tonight! -- Emily Dickinson "Lūdzu, saproti mani," tu saki un smejies, Un zib tavas laimīgās acis, Tās pasaulei pārslīd pāri kā dūmakai vieglai, Un atkal ievēršas sevī. Jā, tagad es redzu. Un atbildi zinu. Un tomēr es ticu, un ceru, Un... un tomēr es meklēju tevi. Arheologs spītīgs tā pagātni meklē, Atsedzot tagadnes slāņu apslēptās lietas, Izcērtot saknes un velēnas rokot, Dziļāk un dziļāk, prātā un jūtās. Zeltracis vientuļš tā dārgumus meklē, Tā naktīs murgi nomoka to, Jo bagātības pārāk tuvu rādās – Tās atpūtai un miegam aizbēgt liek. Un vēlajās rītausmas stundās, Vai zini, kad vilcieni tālumā dun, Tad saprotu tevi; sajūtu tevi. Bet tev jau vairs nerūp. "Tagad vairs nerūp," tu saki, Un izpūt dūmus kā gredzenu skaistu. Un tomēr, es meklēju tevi, Kā pētnieks, laužoties tumšajās ejās, Kur gaismēnas spēlē uz laukakmens sienām, Ir tikai lāpa tam rokā, un drosme – tā bruņas, Meklējot to, kas nav bijis. Tu mani nemīli, es tagad redzu, Nevajag vārdus. Nerunā. Neklusē: ar niekiem tukšumu piepildīt var, Aiziesim, bārā nopirksim alu, Vērosim zeltainās putas, Tās atdusas glāzēs kā dūmaka viegla, Tu stāstīsi kaut ko tik... lieku, Es smiešos un teikšu, "lūdzu, saproti mani". |
| (05.06.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |