Vēl neizdzīvots vakars
Mirkļu lauskās plok.
Tā tikai puse elpas –
Otru ļaunums zog.
Tik vienādi un tukši
Mirkļos lielceļš zib.
Viss puvušais šļupst naidā:
„Cilvēks jauno grib.”
Pat paliekot uz vietas
Ļaunums seko man
Un rūpējas, lai dziesma
Manī neizskan.
Līst skurbā versmē pļava –
Zaļais Dieva nams.
Kas atņēma reiz spēku,
Nu ir uzveicams.
Jau bariem debess zirgu
Gaismas kaujā dzīts.
Kļūst zobenam par spalu
Ļaunums iepazīts... |