 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Vientuļnieks |
| Kad telefons uz galda mājās klusē, kā zivs. Kad kaimiņš neinteresējas, vai esi vēl dzīvs. Ir vientuļniekam perspektīvas plašas arvien, Ja vēlies garlaikojies, vai nu mezgliņus sien. Ja mājās katrā stūrī tīklus zirneklis auž, Kad dzer no divām glāzēm to, kas nelabi ož. Ja agrāk vientuļniekam arī bija savs vārds, Tad tagad dzīves klusumā tas sen nav dzirdēts. Kad meklē gaismu, roka tik vien spuldzīti dedz. Kad vēlies dziedāt, uzzini ka balss tava sēc. Kad lielā, saburzītā gultā guli tu viens, Sauc kaut vai sanitārus, kuriem svarīgs ik viens. No rīta tavā paurī divas domas vien skries, Kā trako mājā ķerīti tās paspēlēsies. Tā viena saka: ''...muļķi zvani draugam un viss.'' Bet otra: '' ...izbeidz, tevi neviens neatceras.'' Pat ienaidniekam nevēlu šo statusu gūt, Kad tava diagnoze ir, par traucēkli būt... |
| (26.05.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |