Vai, vai, vai! Vai tas ir normāli, ka man ir normāli!?
Kad tev pēkšņi pagaist mokas,
Inerce čukst: „Vēl jau sāp.”
Un ar slinkumu pie rokas
Savā nāves gultā kāp...
Atvadies no pavasara –
Vēl jau prieka asni dīgs...
Vai tu labs vai ļauns – bez svara.
Paliec sīks un pelēcīgs.
Taču dzīve šeit tik viena,
Rīt var būt mazliet par vēl’.
Pilnu piedzirkstī šo dienu,
Lai ne nieka nav vairs žēl! |