 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Tavas Bailes |
| Es aiziešu kad atnāks rīta svaigums. Tik nepadomā, ka uz visiem laikiem. Ej piepūderē noraudātos vaigus Un atpūties starp četru sienu blokiem. Jau šūpulītī šūpojos ar tevi. Kā eņģelis tu esi, miesā tērpies. Kaut gadi tie jau tāli ir un seni, Man lojālāka pavadoņa nebūs. Pār tavu dvēseli man vara pieder. Tavs ķermenis ir pakļauts gribai manai. Man neapniks ik reiz par tevi iedzert, Pa glāzei, gadiem nobrieduša vīna. Ar tevi esmu nomodā un sapņos. Es tavās acīs atspīdumu rodu. Es tavai sirdij lieku mesties auļos Un ieklausīties padomos, ko dodu. Sāc pati baidīties no savas ēnas: "Vai, Dieviņ tētiņ, es jau sāku vecot!'' Būs protams žēl, ka nāve visu mainīs, Mūs abus kādreiz bezjūtīgi šķirot. Par mīlu vienmēr esmu bijis stiprāks, Un viltīgāks par likteni, kas jānes. Mans skūpsts uz lūpām ir par ledu aukstāks. Es esmu tavas Fobijas un Bailes... |
| (15.05.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |