Visas dienas vienādas apburtajā lokā,
Ciemos šizofrēnija, hiacinte rokā.
Vaska saulei norietot, vecas dziesmas sirdī –
Laikam tikai pieradums dzīvotgribu tirdī.
Kā lai sveikas pamāju vienādajām dienām,
Zinot, ka vien izdzīvot šādu elli vienam.
Nevaru vairs aizlidot, piedzeroties lopā –
Dzirdi, šizofrēnija... Izglābsimies kopā!
Slēpies savā istabā, mirsti svelmē, salā –
Es tev līdzi sekošu, kamēr viss nav galā.
Iemīlēsim redzīgi, spožo gaismu sāksim,
Ģēnijiem un nabagiem hiacintes vāksim... |