 (www.feini.lv) |
| Suns : B U R V E |
| Burve, šīs rindas es pateicībā veltu tev. Ziema ir beigusies, Bet kruutīs arvien ledus Nekūst un nekūst. Lipīgs kaa medus Man prātu sķebina viņas saldums. Tas nezūd un nezūd. Sirds aizvien mīļotās kāpņu telpā Nelūzt un nelūzt. Nepraatīga mīlsestība izdegusi. Manaas rokaas kā svečturī Tā nepturami izkususi. Klusi karstiem pilieniem izlijusi Caur maniem pirkstiem. Jūtos slims un knapi dzīvs. Pats sasējis sevi savā spītā. Ne vairs īsti brīvs Sterilizēju emocijas spirtā Viss, kas agrāk salds, tagad sīvs. Diena pēc dienas, glāze pēc glāzes. Sēžu pie letes, viltojot sev prieku. Vairs negaidu no likteņa nevienu joku, Bet tad sāk notikt, kas jocīgs. Skanēt sāk Čārlza Unchain My Heart, Kam seko Deja Vu spocīgs. Tad lieku pie glāzes roku, Bet spirts no tās mirklī izgaro Reizē ar manu elpu smago Un prieku viltoto. Mono kļūst stereo. Mirklī kā salūts Melnbaltais top krāsains. Es brīnos kas notiek. Vai mani kaads nobūris? Vai ar LSD saindējis Manu kafiju vai asiņaino mēriju? Patīkami vēss paliek gaiss. Ieelpoju pazīstamu parfimēriju un, Elpai apraujoties, Ieraugu visskaistāko skatu. Maģiska kā vienmēr Ir atnākusi Burve. Es viņu labi atceros. Laikam neviena cita, Bet tieši viņa atnākot klusi, Šo bāru ir nobūrusi. Satiekoties mūsu skatieniem, Apkārtne izplūst Kā akvarelis ūdenī. Ledus krūtīs izkūst Kā karstā gunī. Un tad, kas negaidīts notika Tikko Burve soli uz manu pusi lika. Pārplīsa mana sirds. Beidzot! No caurās sirds kaa no krājkasītes Sāk laukā birt: Sarkanās rozes izkaltušas. Un „Laimas ” šokolāde. Rotu lāde ar zaļiem ahātiem. Skaisti un krāsaini izbirst Taureņi, kas sen jau miruši. Tie ir tie, kas vēderā nosmakuši. Izripo visi tie kāši, kas nodzisuši Mīļotās pelnu traukā Un tad sāk krist laukā Kaudzēm makulatūras, Kas ir tikai putekljainas vēstules. Un tad izlīst viss tas vīns. Sarkanais un baltais, Saldais un pussausais. Un taj vīnā iekrīt mans vecais „Eriksons”, Kurā nedzēstās īszinjas. Pēc tam uz grīdas izbirst fotogrāfijas. Tās ir tikai nedzēstas atminjas. Tai skaitaa neattīstīti negatīvi. Tie ir tikai sapņi nepiepildiiti un nedzīvi, Virs kuriem divas biļetes uz Jamaiku. Rokas pulkstenis skaistais, Kas vairs nerāda pareizu laiku. Un izkratot pēdējo, Divi zelta gredzeni aizripo Katrs uz savu pusi. Un tad mutē garša rūgta Sajutu vīnogu kauliņus. Turpat izspljāvu viņus. Nevarēju noticēt, ka pat tos Kopš pirmā skūpsta Līdzi biju nēsājis. Tā es apstulbis redzu uz grīdas Visu to kaudzi, Kur it viss kļuvis nevērtīgs Kā man, tā viņai. Kā vispār panesu tik daudz? Bet sirds atkal sitas viegli, viegli. Vienīgais, kas no tās neizbira Ir mīļotās smiekli. No manas vieglās sirds, Apskaujot Burvi un sakot paldies, Lai tiktu tuvaak pie vinjas smaida Es noskuupstu shiis Burves vaigu. Un beidzot saku: "Sveika, Kristīn! Ja tu zinaatu, kaads man prieks tevi satikt.. ” |
| (16.03.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |