 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Šūpuļdziesma |
| No malas līdz malai, debesis ugunīs sadeg. Un tajās izzūd visas cerības, ilgas un sapņi. Bet tu tik aizmiedz un eņģelis atnāks pie tevis, Tavas asaras notrauks, un sapnī varēsi smieties. Sapņos viltīgs dēmons var ienākt caur sienu. Aizmigušo elpas tas nozagt prot veikli. Bīties nevajag, dvēsele mana būs blakus Un līdz rītausmai sapņus, ko sapņosi, sargās. Aizmiedz mazā, manās rokās tu mierīgi aizmiedz. Aizmiedz mazā, no žēlīgām lietavu dziesmām. Un tur tālu, kur beidzas jau pasaules mala, Atradīsi tu savu, sen zudušo paradīzi. Noklāšu saujas, piepildi tās savām sāpēm. Piepildi skumjām un bailēm no postošās tumsas. Un tu neuzzināsi, kā debesis ugunīs sadeg Un kā dzīve sasit cerības, ilgas un sapņus. |
| (16.03.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |