| diena tāda - nekāda kārtējā bālā seja
 
 ar stiklā slīpētām acīm
 
 un trakiem karuseļzirgiem rudi krāsotos matos
 
 tā vien gribas ņemt dzeltenu otu
 par sodu visam un visiem
 nokrāsot degungalu tam dienas skumjajam klaunam
 koši dzeltenā krāsā
 un ganīties palaist
 kaut kur starp zobgalību un prieku
 lai samīda vājumu
 iezīmē sfēras kur ieslēpties svētkos
 un sakārto pelēkās debesis
 rītausmas paralēlēs
 
 kluss piepildījums apsēdies ķirškoka skapī
 un gaida kad izlaidīs
 izpakos
 izlies
 drīz pavasaris
 varbūt vēlāk
 kad skumjajam klaunam
 spēlēties apniks
 |