ceriņu ugunsgrēks nobiris
iekritis adatu spilvenā
caurvij acis un actiņas
gludina diegotās šķautnes
un neapdziest sāpju priekšā
kaut ķīnas mūris aizkārto ziedus
otrpus kamenes dziesmai
no lapām līdzpaņemts zaļums
pārkrāso iedurtās brūces
un aizplūst vēlāk
atstājot saldrūgtu elpu
ziemas dārgumu grozā
un vēlāk kad daugava aizpalos
izārdot krastu pēc krasta
tevī joprojām degs nepārprastā
ceriņu liesmu smarža |