 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : uzzīmēšu |
| uzzīmēšu aizkarus katram pārtrūkstošajam skatienam starp tevi un mani no polārgaismas no dzeltenām pieneņu sejām un spāru skrejām upes spoguļa trīsās - no patiesības lai piezemētos nepārraujama apļa vidū ar neizgaistošu centru mīlestībā un nepamanītu mūs neviens zemes rotācija atsviedīs atpakaļ biļešu kontrolierus kas skatienus pārdod un maina bez skaita un atkal kādā muzejā būs izstāde no avīžu dekoltē un reklāmām skaņu platēs kur apmesties putekļu ērmiem ar fonā virpuļojošu vilciņu uz riekstkoka galda pašpaļāvīgi baltā piektdienas vakara elpā jo nepietiek iesmiet smieklus caurcaurēm neīstās acīs lai bailīgi justu katra satuvināšanās ir atļauja ielidot sevī par spīti visiem un visām apkārtklejojošajām mīlām piederēt iekšējam dvēseles polam ne kārtējai iestiklotajai ādai no arēnas cirkā tiklīdz es apstāšos tu atkal uzlauzīsi man acis un pārsnigs domām silts sniegs no saturna puses sapņu strūklakas pārklāsies pērlēm no čalās tērpušās jūras izmirdzēs visu tūkstoš mazās krociņās savilkto pasauli līdz pat saulei lai atkal mūs pamanītu lai atkal atlēkšotu kāds biļešu kontrolieris un ievīstītu katru manīto skatienu laika muzeja tīklos |
| (03.03.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |