 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Sapņu dārza karavīrs |
| Es melnā tumsā dzīvoju un skatos, Vēl dziļāk krītot aklu dienu aizā. Kā pelni kaisās nāve manos matos, Un mēra mēles rētas vaļā laiza. Es melnu tumsu redzu neviltotu – To pieņem cilvēki bez liekām bažām. Pat bērni noliek malā gaismas otu, Lai ļautos pieaugušo smagām važām, Jo pumpuram par ziedu pieaugt liegums – Kam velti tērēt laiku, nervus, naudu? Tā vietā pieaug zemeslodē spriegums – Par dzīvi vienkāršāk ir dzīvot baudu. Kāds nolādējums pumpuru man plūca? Ir tikai kritiens svešu trauksmju varzā. Simts viltus ziediem bites medu sūca, Bet nenolaidās manu sapņu dārzā. No baiļu purva maldinošo rāvu Vien patiesības vārdā izmēzt varu, Kad savu sapņu dārzā midzis stāvu Ar zobenu, ar baltu saules staru! |
| (01.03.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |