gribētos vairāk gaismas 
vairāk rūsganās krāsas bērzu galotņu plūsmās 
un smaidu nospiedumus pilsētas sārtajā bruģī 
starp melnbaltu soļu gammām 
bet atkal un atkal nākas pamāt ardievas saulei 
viltotu gaismekļu ņirbā ieskaitīt vārdus kas neizžūst lūpās 
un pelēku māju stūru izliekumos ieglāstīt ēnas 
 
man nepietiek gaismas no baltuma piena glāzē 
un medus akvareļiem uz maizes 
man vajag savējās baltās naktis 
zvaigžņotās drapērijās 
uz apvāršņu vaigiem |