 (www.feini.lv) |
| Lana Insberga : Spoguļa stāsts |
| Esmu redzējis daudzas lietas, Pat vairāk kā citi to drīkst, Ar mani šeit cilvēki tiekas, Un skatienā savā tie slīkst. Tie domā, ka sevī tā veras, Bet es esmu tas, kurš tos redz, Es zinu šīs pasaules cenas, Kuras maskās cilvēki sedz. Manā klātbūtnē cilvēks ir atklāts, Viņš raud, ja tam sāp, un pat kliedz, Bet, ja laimīgs, tad aizgūtnēm smejas, Nav neviena, kas viņam to liedz. Cilvēks domā, ka ir tik' ar sevi, Bet es esmu pretī kā draugs, Es redzu un jūtu tiem līdzi, Un uzkrāju visu kā trauks. No rīta man pienāk klāt cilvēks, Es saku tam "Smaidi!". Viņš klausa. Viņš aiziet. Es sajūtos pelēks Un izjūku, paliek vien lauskas. Par daudz bijis uzkrāts manī, To izturēt neesmu spējis, Bet cerams, ka, uzklausot visu, Esmu kādam tā palīdzējis. |
| (10.02.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |