Kad teicu, ka nakts būs ilga,
Tev laikam meloju es.
Bet kopā jau vīnu dzērām
Un piekodām tabletes.
Tumši brūns linolejs, konfekšu tara,
Puķainas sienas, kopš agrākās varas,
Tas viss ir mūsu lecīgais dzīvesveids.
Un lustra mēness vietā ik reizi sveic.
Krancis priekštelpā žēli smilkst.
Grib suņuks pačurāt iet,
Man nav spēka tam durvis vērt,
Kur nu vēl līdzi tam skriet.
Apkaltušu trauku piramīdu brīnums,
Izsvaidītu kasešu lenšu vijums,
Tas viss ir mūsu lecīgais dzīves stils.
Un netīrs virtuves galds, kur smēķis svilst.
Strauja elpa palagā iepūš.
Tie ir murgi, kas sapņos.
Pulkstenis nedodas rokās.
Jūt, ka nelaime sekos.
Krosenes peļķē un skābena smaka,
Sakaltusi maize, tukša tējas paka,
Tas viss ir mūsu lecīgais dzīves stils.
Vēl klepus solo un nobrāzts degungals zils.
Kad teicu, ka nakts būs ilga,
Tev laikam meloju es.
Bet kopā jau vīnu dzērām
Un piekodām tabletes.
Izdegušās rīkles, kā kaķu kastes.
Varonīgas atmiņas iz dzīves prastas,
Tas ir mūsu paģirainais dzīves stils.
Viens balta ūdens malks un atkal jau dzīvs... |