kad nogurst no ziedēšanas
var iesūkties medus bitē
ieķerties spārnā pie labākās kājas
un aizlidot tālāk
cenšoties neiekrist vulkānu rīklēs
un iespītēt remontu blāvajiem tikšķiem
uz dzīvības šaursliežu mājām
putekļu lietus
līst
pārlīst
aizlīst
un kreimenes bezspēkā tiecas
pret debesīm pielūdzot bites
lai smagumu iesūc
un krāsaino tauriņu rijīgā burzma
neaizskar ziedkausu vētru
rīt atlidos bite
putekšņus novāks
un pārpildīs sirdi ar medu
bet nogurums nerims
ledus būs sējies -
kreimenēs plaukusi inde |