 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Tumšajā miteklī |
| Es nekāpju viltotās debesīs No pamperiem līķautus adīt. Dzimst bērni uz tuksneša zemes šīs Man pakrūtē kaktusus stādīt – Tie dzejoļu bāreņi bēdīgie, Ko tumšajā miteklī bedīt, Ko progresa melīgās fūrijas Steidz nīcināt, izolēt, medīt, Jo ieraudzīt sevi nav tīkami – Ņirdz spoguļos trulums un gaļa. Kaut nenāksiet ciemos, es atstāšu Šo mitekli tumšo jums vaļā. Kad pesteļi „šķīstī un apgaismo”, Es mierīgi pārlaižu karu, Jo zinu, ka ticība uzvarēs Pat ļaunuma vareno garu. Kad lūpas alks noskūpstīt pirmoreiz, Es lūgšu, lai Dievs mani vada – Tā meiča, kas pļavā pin vainagus Ne pamperu līķautus ada... |
| (18.01.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |